• Kaķa dzīves ilgums

Lielākā daļa kaķu nodzīvo līdz 11 vai 12 gadu vecumam. Daži dzīvo pat 18 un reti kuri 20 un vairāk gadus. Tas ir atkarīgs no tā, vai kaķis tiek turēts iekšā vai arī tiek laists āra pastaigās. Āra kaķi parasti dzīvo aptuveni 8 gadus, bet tikai iekšā turēti dzīvnieki bieži vien sasniedz 15 un vairāk gadu vecumu.Kas attiecas uz kaķa vecumu, balstoties uz Gaines Research Center materiāliem, kaķis pirmajā dzīves gadā sasniedz 15 cilvēka gadus (pirmo 10 mēnešu laikā!) un katrs nākamais gads tiek pielīdzināts 4 cilvēka gadiem. Citi veterinārārsti saka, ka pirmajā gadā tiek sasniegti jau 20 cilvēka gadi un tad katrā nākošajā gadā 4.

• Kaķu alerģijas

Daži fakti no CATS Magazine, April 1992, par alerģiskiem kaķiem.Kaķi var ciest no vairākiem alerģiju veidiem.Kaķis ar vienu alerģijas veidu bieži vien cieš arī no citiem veidiem. 15% ASV kaķu cieš vismaz no viena alerģijas veida.Kaķu alerģijas iedalāmas vairākās kategorijās, katra ar līdzīgām sūdzībām cilvēku vidū, kuri cieš no tāda paša veida alerģijas. Inhalācijas alerģijas rodas no gaisā esošām daļiņām, tādām kā putekļi, kas kairina deguna ejas un plaušas. Kontakta alerģijas parādās, ja kaķis atrodas ilgstošā kontaktā ar vielu, kuru nepanes. Tāpat kaķiem ir barības alerģijas – bieži vien ne jau pret ķīmiskiem konservantiem, bet pret graudaugiem, gaļu un piena produktiem. Daži kaķi negatīvi reaģē uz noteiktām zālēm, piemēram, anestēzijas līdzekļiem un antibiotikām.Visbiežāk sastopamais alerģijas veids ir blusu alerģija. Vecumam pieaugot jūtīgums pret blusu kodieniem palielinās. Parasti tiek lietots prednizelons (perorāli vai injekciju veidā).5-10% no visām alerģijām ir barības alerģijas. Tāpat kā kontakta alerģijas, barības alerģijas parādās kā dermatīts ar stipri izteiktu niezi un dažkārt arī ar vemšanu un caureju. Bez tam kaķim var novērot pārāk taukainu ādu, ausu iekaisumu vai apmatojuma izkrišanu (kas var būt arī hormonālo traucējumu pazīme). Barības alerģija neparādās diennakts laikā. Tas var aizņemt nedēļu līdz pat 10 gadus, kamēr alerģija izpaužas; 80% kaķu ar barības alerģijām tika baroti ar alergēnu saturošu barību ilgāk par diviem gadiem.Tiek veikti pētījumi, lai noteiktu iespējamo sakarību starp barības alerģijām un FUS, ar pozitīviem rezultātiem, kad izslēdzot barību samazinās FUS simptomi. Bet rezultāti ir tikai eksperimentāli.Barības alerģijas tiek ārstētas ar vieglu, hipoalerģisku diētu – rīsi ar vārītu vistas vai jēra gaļu un destilēts ūdens. Ilgākais laiks, kas var paiet līdz diēta sāk iedarboties, ir divas nedēļas.
Cēloņi, simptomi un ārstēšana dažu alerģijas veidu gadījumos:
Augi, īpaši augi ar eļļainām lapām, pret kuriem kaķi beržas var izraisīt alerģiju. Citi kontakta alergēni ir: paklāju kopšanas līdzekļi (kā arī paklāji), vilna, mājas putekļi, tīrīšanas līdzekļi un bieži lietojamie medikamenti.Kontakta alergēnu izraisītas pazīmes: dermatīts, pigmentācijas izmaiņas vai ādas bojājumi. Visbiežāk šīs pazīmes tiek novērotas uz apakšžokļa, ausīm, pakaļkāju mediālajām virsmām, vēdera, astes ventrālās daļas, padusēs un apkārt ānusam. Ādas skrāptesti tiek veikti, lai atpazītu kontaktalerģijas cēloni.Medikamenti, kas parasti rada ādas bojājumus: penicilīni, tetraciklīni, neomicīns un vakcīna pret panleikopēniju.Katrs medikaments izraisa dažādus simptomus, bet katram kaķim simptomi atšķiras. Nav iespējams paredzēt kā kaķis reaģēs. Antihistamīna preparāti un steroīdi var tikt lietoti, lai mazinātu simptomus (pēc zāļu lietošanas pārtraukšanas). Kaķu tualešu pildītāji – kad parādās jauns pildītājs, veterinārārsti kaķiem bieži novēro alerģiskas reakcijas. Citi inhalējamie alergēni: putekļi no kamīniem, īpaši pēc to pirmās lietošanas, cigarešu dūmi, smaržas, mājas kopšanas līdzekļi aerosolu veidā, gaisa atsvaidzinātāji, pulēšanas līdzekļi. Papildus astmatiskiem simptomiem, inhalācijas alerģijas bieži izpaužas kā apmatojuma pastiprināta izkrišana, pustulas vai ādas erozijas. Ārstēšanai izmanto antihistamīnus, piemēram, hlortrimetronu. Smagos gadījumos ārstē arī ar steroīdiem, bet tiem mēdz būt blakusparādības.

• Kaķu hroniskā nieru mazspēja

Kaķu hroniskā nieru mazspēja ir progresējoša un neatgriezeniska slimība, kuru tomēr var regulēt, ja to savlaicīgi diagnosticē. Šajā lapā pieejama plašāka informācija par šo slimību – http://www.felinecrf.com/

• Kaķu uroloģiskais sindroms (FUS)

Kaķu uroloģiskais sindroms jeb FUS ir vārds, ar kuru raksturo simptomu grupu, kas sekundāri parādās kaķiem pie zemo urīntrakta orgānu (urīnpūslis, uretra) iekaisuma, kairinājuma, un/vai obstrukcijas. Kaķim var novērot vienu, dažus vai pat visus simptomus.FUS nav specifiska diagnoze. Ir daudzi zināmi un vairāki nezināmi faktori, kas var radīt vai sekmēt FUS veidošanos. Jebkurš cēlonis, kas rada sedimenta rašanos urīnā var izraisīt obstrukciju vīriešu kārtas kaķiem.Vīriešu kārtas kaķi biežāk saslimst ar šo slimību nekā sieviešu kārtas. Pastāv veidi kā izvairīties no šīs slimības. Ārstēšana var būt dažāda sākot ar diētu un beidzot ar ķirurģiju. Parasti kaķi atveseļojas, ja slimība ir diagnosticēta laicīgi, bieži novēro slimības recidīvus.
Simptomi var parādīties periodiski visā kaķa dzīves garumā.

• Kaķenes: bieži iet uz tualetes kasti, urinē ar grūtībām, var pārstāt iet uz kasti un sākt urinēt citās vietās, var novērot asinis urīnā.
• Runči: bez augstākminētajiem simptomiem, mazas sedimenta daļiņas var pilnībā nosprostot uretru, radot obstrukciju un nespēju izvadīt urīnu. Tas var būt bīstami dzīvībai, ja pēc iespējas ātrāk netiek sniegta palīdzība.

Obstrukciju parasti novēro runču uretras sašaurinājuma vietā, kur tā pāriet bulbouretrālajā dziedzerī un dzimumorgānā; mazās sedimenta daļiņas, kas viegli izkļūst no urīnpūšļa, caur uretru nonāk dzimumorgāna uretras lejas daļā un rada pilnīgu aizsprostošanos(sieviešu kārtas dzīvnieku uretra atveras platāk- vagīnā bez sašaurinājumiem).
Obstrukcijas simptomi ir daudz intensīvāki nekā urīnpūšļa iekaisuma simptomi; obstrukcija ir neatliekamās palīdzības gadījums.

• Kaķis bieži iet uz tualeti, bet neurinē, var novērot diskomfortu, sāpes, ņaudēšanu.
• Palpējot kaķa vēderu var sajust struktūru tenisa bumbas lielumā, kas ir palielināts urīnpūslis.
• Sekojoša depresija, vemšana un/vai diareja, dehidratācija/ dehidrācija, apetītes zudums, urēmija vai koma var attīstīties 24 stundu laikā.
• Nāve iestājas smagas urēmijas rezultātā; progresējoša urēmija var būt neatgriezeniska. Pat likvidējot obstrukciju un nozīmējot intensīvu terapiju-rezultātā var būt pastāvīgi bojāts urīnpūslis.

FUS cēloņi
Jebkurš stāvoklis, kas izraisa uretras sašaurināšanos, disfunkciju, iekaisumu vai obstrukciju, kā arī jebkurš stāvoklis, kas rada urīnpūšļa iekaisumu, disfunkciju vai izmaina tā anatomiju.

• Struvītu kristāli kopā ar sarkanajām asins šūnām parasti veidojas no diētas ar augstu magnija saturu, kas ietekmē urīna pH līmeni
• Barības iespēja radīt problēmas dažādiem kaķiem atšķiras. Daudziem kaķiem barība neizraisa FUS veidošanos. Kaķi ar FUS anamnēzē labi reaģē uz ārstniecisko barību
• Akmeņi urīnpūslī, var veidoties no struvītu kristāliem, vai sekundāri no urīnpūšļa infekcijas. Ir vairāki metabolisma traucējumi (ne visi ir saprotami) kuru rezultātā palielinās minerālvielu koncentrācija un veidojas akmeņi. Diēta var ļoti ietekmēt minerālvielu koncentrāciju urīna šķidrajā daļā. Uzņemtā ūdens daudzums izmaina minerālvielu koncentrāciju urīnā un bakteriālas infekcijas palielina akmeņu veidošanās risku
• Anatomiskas anomālijas-tādas kā pārmantotie urīnpūšļa un/vai uretras attīstības traucējumi (agra kastrācija nav iemesls) vai iegūts uretras sašaurinājums un/vai urīnpūšļa rētas
• Traumas
• Neiroloģiskas problēmas, kas ietekmē urinēšanas aktu (grūti diagnostificējamas/ diagnosticējamas, ja nav aparatūras uretras spiediena izmaiņu mērīšanai)
• Primāra bakteriāla infekcija – reti
• Jaunveidojumi (labdabīgie/ļaundabīgie)
• Proteīnu saistvielu korķis (parasti rada uretras obstrukciju vīriešu kārtas kaķiem); var būt neminerālvielu dabas sedimenta, vīrusu vai citu cēloņu izraisīts
• Domājamie un nezināmie cēloņi ietver arī nebakteriālas infekcijas, toksīnus, stresu un sezonālu ietekmi

FUS ārstēšana
Vīriešu kārtas kaķiem obstrukcija ir neatliekamas palīdzības gadījums, obstrukciju jālikvidē nekavējoties.Ja pēc obstrukcijas likvidēšanas neizdodas normalizēt urīna strūklas lielumu, tas liecina par uretras sašaurinājumu un/vai akmeņiem vai korķi. Ja pēc obstrukcijas likvidēšanas nenotiek urīnpūšļa iztukšošanās, tas liecina par urīnpūšļa paralīzi (parasti tas ir pārejošs, ja nav radies pirms obstrukcijas). Jebkurā gadījumā jāliek katetru, lai nodrošinātu urinēšanas iespēju. Urēmijas ārstēšanai nepieciešama IV šķidrumu terapija ar toksisko vielu daudzuma kontroli asinīs, kamēr urēmija izzūd. Pastāvīgs uretras bojājums ar sašaurinājumu, vai arī gadījumi kad nav iespējams likvidēt obstrukciju vai nav iespējams nodrošināt atkārtotas obstrukcijas neveidošanos, ir indikācijas perineālai uretrotomijai (uretras šaurās daļas un dzimumlocekļa amputācija, veidojot sieviešu kārtas lieluma urinēšanas atveri). Pēc šīs operācijas atkārtotas obstrukcijas parasti neveidojas, bet šī operācija ir kā pēdējais palīglīdzeklis. Ja FUS novēro bez obstrukcijas un ja urīna analīzes uzrāda tipiskus kristālus un eritrocītus, 75-80% kaķu var tikt izārstēti tikai ar diētas palīdzību. Tāpat var tikt veiksmīgi ārstēti vīriešu kārtas kaķi bez obstrukcijas un vīriešu kārtas kaķi ar obstrukciju, bet bez urēmijas pazīmēm, kuriem pēc savlaicīgas obstrukcijas likvidēšanas novēro labu urīna strūklu un normālas urīnpūšļa funkcijas. Kaķi, kuriem pēc 7-10 dienām vairs netiek novēroti slimības simptomi un kuriem 21 dienas laikā ir normalizējies urinēšanas process, var arī turpmāk tikt ārstēti tikai ar diētas terapiju. DL-metionīns bieži tiek nozīmēts kaķiem ar FUS. Bieži vien ārstnieciskās barības, kas paredzētas FUS ārstēšanai satur šo skābinātāju. Var tikt lietotas arī antibiotikas. Tāpat kaķiem predisponētiem uz FUS saslimšanu iesaka dzeršanai lietot destilētu ūdeni.

• Kaķu diabēts

Diabēts ir stāvoklis, kad kaķa organisms nespēj regulēt cukura līmeni asinīs. Simptomi var ietvert polidipsiju un poliūriju, svara zudumu vai diabēta attīstību aptaukošanās dēļ. Vecāki kaķi ir vairāk predisponēti uz diabēta attīstību nekā jauni. Ārstēšana parasti balstās uz pareizu ēdināšanu ar cukura līmeņa kontroli (īpaši, ja diabēts attīstījies aptaukošanās dēļ). Parasti ir nepieciešamas insulīna injekcijas. Nepieciešamo devu nosaka veterinārārsts regulāro vizīšu laikā. Starp vizītēm pie veterinārārsta var izmantot urīna glikozes stripus, lai noteiktu vai deva ir pietiekoša. Pie rokas jābūt Kro vai kļavas sīrupam, lai varētu palīdzēt kaķim, ja situācija, saistībā ar zemo glikozes līmeni asinīs, kļūst viņa dzīvībai bīstama. Ar diabētu slimus kaķus jātur mājās, lai izvairītos no gadījuma barošanas (kas iztraucētu cukura līmeņa regulāciju).

• Kaķu diareja

Ja Jūsu kaķim ir profūza caureja, ar nepārejošiem simptomiem vairāk kā 2 dienu garumā, viņu jānogādā pie veterinārārsta. Paņemiet līdzi fekāliju paraugu, lai ārsts varētu pārbaudīt parazītu klātbūtni. Jūs varat mēģināt izmainīt kaķa diētu (īslaicīgi) uz sekojošu produktu bāzes (atkarībā no tā, kas kaķim garšo): vārīti rīsi, biezpiens, maize, jogurts (bez piedevām), vārīta vistas gaļa, vistas buljons, bērnu pārtika. Jāuzsver, ka kaķu barībai jābūt pēc iespējas vieglākai. Nedrīkst izmantot nekādas garšvielas, jo tās mēdz kairināt kuņģi. Šī procedūra ir nepieciešama, lai samazinātu dehidratācijas veidošanās iespējas.Veterinārārsts var nozīmēt ārstnieciskas zāles. Pustējkarote kaopektāta (ne peptobismola, jo tas satur aspirīnu) darbojas ļoti labi. Ārsts var ieteikt bada diētu 24-48 stundu garumā, lai atslogotu gremošanas traktu pirms vieglas barības uzņemšanas. Parasti diareja ilgst tikai dažas dienas. Pat ja tā turpinās ilgāk, bet bez drudža pazīmēm, tas neliecina par smagu stāvokli, bet jāizvairās no dehidratācijas, liekot kaķim uzņemt pietiekoši daudz šķidruma.
Akūtas diarejas cēloņi:
Infekcijas:

• Virusālas
• Panleikopēnija (mēris)
• Kaķu Leikēmijas vīruss
• Korona vīruss
• Rota vīruss
• Astro vīruss

Bakteriālas:

• Salmonella
• Campylobacter
• Escherischia coli (nereģistrēts kaķiem)

Parazitāras:

• Apaļtārpi
• Āķtārpi
• Kokcīdijas
• Džiardijas
• Toksoplazmas.

Ar diētu saistītie cēloņi (parasti diētas izmaiņas vai atkritumu apēšana)
Toksiskie vai ar zālēm saistītie:

• Acetominofēns (tailenols)
• Antibiotikas.

Dažādi iemesli:

• daļēja zarnu obstrukcija.

Visbiežākie cēloņi ir virusālas infekcijas un barības izmaiņas.
Hroniskas diarejas cēloņi
Virusālas un bakteriālas infekcijas:

• Kaķu imūndeficīta vīruss
• Kaķu Leikēmijas vīruss
• Salmonella
• Campylobacter
• Clostridium

Parazīti:

• kā augstākminētie, izņemot Toxoplasma

Jūtīgums pret diētas izmaiņām
Dažādi:

• Slimības ar iekšējo orgānu iekaisumiem
• Jutīgums pret zāļu vielām
• Nepareiza antibiotiku lietošana
• Baktēriju savairošanās
• Daļēja zarnu obstrukcija
• Idiopātiskie (nav zināma cēloņa).

Jums jādodas pie veterinārārsta, ja simptomi nepazūd dažu dienu laikā, vai ja Jūsu kaķis paliek vājš, apātisks, atsakās no šķidruma uzņemšanas. Dehidratācijas dēļ kaķi var ātri aiziet bojā.

• Kaķu Imunodeficīta vīruss (FIV).

Nav vakcīnas pret šo vīrusu. FIV tiek nodots caur brūcēm, piem. no kaķu kodieniem. Slimība pavājina kaķa imūnsistēmu un bieži kļūst par iemeslu citām slimībām. Kaut gan vīruss ir radniecisks cilvēku HIV vīrusam, nav iespējams saslimt ar AIDS no FIV slima kaķa. FIV-pozitīvus kaķus jātur mājās- atsevišķi no citiem kaķiem. Ar FIV viņi var dzīvot ilgus gadus. Šie kaķi bieži nāk pie veterinārārstiem, jo ir predisponēti uz sekundārām infekcijām un komplikācijām. Bieži vien viņi mirst ne no FIV, bet no kādas citas slimības, ar kuru saslimst dēļ pavājinātās imūnsistēmas. FIV var noritēt 3 formās: akūta (iekaisuši limfmezgli, drudzis, depresijas, bakteriāla infekcija); latenta (šķietami laba pašsajūta, var ilgt mēnešiem ilgi); hroniska (ir aizdomas par dažādām vīrusu, sēnīšu un baktēriju infekcijām).
Kaķu augšējo elpceļu slimības:
Augšējo elpceļu slimības (“saaukstēšanās”-līdzīgie simptomi) parasti izraisa virusālas vai bakteriālas infekcijas. Biežākie cēloņi ir kaķu Herpes vīrusa tips 1 (FHV-1), kaķu kalicivīruss (FCV), un Chlamydia psittaci (baktērijai līdzīgs organisms). Daudzos gadījumos virusālas infekcijas tiek komplicētas ar sekundāro bakteriālo infekciju. Tāpat var būt iesaistīti vairāki vīrusi vienlaicīgi. Pret FHV-1, FCV un Chlamydia ir pieejamas vakcīnas. Šīs vakcīnas pasargā no sistēmiskajām infekcijām (simptomi – drudzis, diareja, pneimonija), bet nedod tik labu aizsardzību pret lokalizētajām infekcijām augšējos elpceļos (simptomi – šķaudīšana, izdalījumi no acīm).

• Kaķu herpes vīruss

FHV-1 (agrāk tā saucamais kaķu rinotraheīta vīruss) var izraisīt dažādus klīniskus sindromus. Visbiežāk novēro izdalījumus no deguna un šķaudīšanu (rinīts), kas var būt kombinēts ar iekaisušām, pietūkušām acīm ar izdalījumiem no tām (konjunktivīts). FHV var arī izraisīt radzenes čūlu veidošanos, mutes dobuma čūlu veidošanos, drudzi un caureju. Kaķēniem FHV infekcija var būt bīstama. FHV tiek nodots tieša kontakta ceļā vai šķaudīšanas laikā. FHV var tikt nodots kaķēniem no mātes pirms dzimšanas.Veterinārārsti parasti nozīmē plaša spektra antibiotikas, lai atbrīvotos no sekundāras bakteriālas infekcijas, bet tieši pret virusālo infekciju ārstniecisko līdzekļu nav. Tāpat kā cilvēkiem, arī kaķiem mēdz būt latentas vīrusa formas, kuru laikā vīruss tiek izdalīts ārējā vidē un izraisa vieglas saslimšanas stresa periodos. Ja Jūs ziniet, ka kaķim ir herpes vīrusa infekcija, centieties nepakļaut dzīvnieku stresam (cik tas ir iespējams). Stresa situācijā vīruss sāk izdalīties apkārtējā vidē, kas veicina iespēju inficēt citus kaķus, bet pašam kaķim slimības pazīmes netiek novērotas. FHV inficē tikai kaķus. Cilvēki nevar inficēties ar kaķa herpes vīrusu!

• Kaķu kalicivīruss

FCV izraisa daudz dažādu klīnisku simptomu līdzīgu kā FHV. FCV infekcijas biežāk asociējas ar mutes dobuma čūlām, drudzi un locītavu sāpēm, bet var būt kā cēlonis arī rinītam, konjunktivītam un smaganu slimībām. Veterinārārsti parasti nozīmē plaša spektra antibiotikas, lai atbrīvotos no sekundāras bakteriālas infekcijas, bet ārstniecisko līdzekļu pret pašu vīrusu nav. Tāpat kā pie FHV, kaķiem var attīstīties latenta forma un tie var izdalīt vīrusu bez klīniskiem simptomiem. Atšķirībā no FHV, vīrusa izdalīšana apkārtējā vidē nav atkarīga no stresa.

• Chlamydia psittaci

Hlamīdija ir baktērijai līdzīgs organisms, kas ‘apdzīvo’ gļotādas, galvenokārt audus ap acīm (konjunktīvu). Hlamīdija var izraisīt dažādus virusālām infekcijām līdzīgus simptomus. Visbiežāk novēro konjunktivītu, kas (atšķirībā no FHV radīta) parasti sākumā parādās tikai vienā acī un vēlāk pāriet uz otru. Hlamīdija var arī izraisīt rinītu, drudzi, pneimoniju un caureju. Hlamīdija labi padodas ārstēšanai ar tetraciklīnu (kas tiek nozīmēts lokālai lietošanai kā acu ziede). Dažreiz nozīmē arī citas antibiotikas, vai antibiotikas sistēmiskai lietošanai. Līdzīgs organisms ir Mikoplazma, kas arī izraisa konjunktivītu un tiek ārstēts ar antibiotikām. Pēc kontakta ar hlamidiozi slimu kaķi mazgājiet rokas, jo cilvēkam var attīstīties viegla slimības forma.

• Kaķa vairogdziedzera saslimšana

Regulāra papazola lietošana. Operatīvi izņem lielāko vairogdziedzera daļu. Tā ir sarežģīta un potenciāli bīstama operācija, īpaši veciem kaķiem un nav vienmēr lietderīga. Tas nozīmē, ka operācijas rezultātā samazinās vairogdziedzera aktivitāte, bet ne vienmēr apstājas tiroīdo hormonu līmeņa paaugstināšanās. Operācija var samazināt vai aizkavēt problēmu, bet būs jālieto arī papazols. Var gadīties, ka dzīvniekam būs jānozīmē arī tiroīdo hormonu saturošus preparātus. Ārstēšana ar radioaktīvo jodu. Uzskata, ka tas ir ļoti efektīvs līdzeklis problēmas risināšanā, bet tā ir ļoti dārga ārstēšanas metode. Pirms radioaktīvā joda ievadīšanas, mājās dzīvnieku novēro apmēram 2 nedēļas. Lai pārliecinātos, ka radioaktivitāte ir izzudusi, monitoringa laikā kaķis atrodas klīnikā ar citiem dzīvniekiem, un ir pakļauts riskam saslimt ar citām slimībām.

• Kaķu vemšana

Daži kaķi vemj visu laiku; citi dara to pietiekoši reti. Vemšana nav noteikti kādas slimības pazīme, kā tas ir cilvēkam. Tā kā kaķi ir gaļēdāji viņiem ir nepieciešama iespēja atvemt ātri un gandrīz pēc vēlēšanās, bez nepatīkamām sajūtām. Bet neskatoties uz to, kaķi, kas pēkšņi sāk vemt bez iemesla, vemj pārāk bieži, vai kam ir kaut kādas citas neraksturīgas pazīmes, jāparāda veterinārārstam.
Cēloņi

• Visbiežāk kaķi vemj, jo viņiem veidojas apmatojuma kamoli gremošanas traktā. Pārbaudiet atvemto masu, tur jābūt nelieliem pelēcīgiem kamoliem (neatkarīgi no tā kādas krāsas apmatojums kaķim ir). Apmatojuma kamoli parādās arī īsspalvainiem kaķiem. Lai mazinātu apmatojuma izkrišanu un apmatojuma kamolu veidošanos, kaķi ir jāķemmē. Vemšana dēļ apmatojuma kamoliem ir normāla parādība kaķiem. Lai samazinātu vemšanas biežumu, regulāri dodiet kaķim nelielu devu vazelīneļļas. Ja kaķim nepatīk, variet mēģināt Bezo Pet pastu. Neliels sviesta gabaliņš arī var palīdzēt. Ja pastu, vazelīneļļu vai sviestu neizdodas iedot mutē – apsmērējiet ķepu un kaķis to nolaizīs. Jādod vairākas dienas pēc kārtas un tad jāsamazina devu līdz vienai reizei nedēļā, kamēr tiksiet vaļā no apmatojuma kamoliem. Atcerieties, jo biežāk Jūs ķemmējat kaķi, jo mazāk apmatojuma nokļūst viņa gremošanas traktā.
• Otrs biežākais vemšanas cēlonis ir pārēšanās, īpaši ar sauso barību. Sausā barība absorbē ūdeni un piebriest, tāpēc kaķim jāatbrīvojas no tās. Ja atvemtā masa izskatās kā blīva, cilindriskas formas pussagremota barība, tas visticamāk ir noticis tieši pārēšanās dēļ.
• Kaķis var vemt, ja tam ir alerģija pret ēdienu. To var pārbaudīt piedāvājot citu barību ar citām sastāvdaļām.
• Dažreiz kaķi vemj, kad tiem ir tārpu invāzija. Konsultējieties ar veterinārārstu par attārpošanas iespējām.
• Ja atvemtā masa ir balta vai caurspīdīga, tas var būt kaķu panleikopēnijas vai mēra simptoms. Ja šāda vemšana tiek novērota vairākas reizes dienā vai naktī, jāgriežas pie ārsta.

Ja kaķis apēd kaut ko, kas nosprosto gremošanas traktu, viņš var mēģināt atvemt to. Ja var redzēt kaut ko kaķa mutē, necentieties to izvilkt, īpaši, ja tas ir diegs vai aukla. Nekavējoties vediet kaķi pie veterinārārsta. Ja kaķim ir arī citas uzvedības izmaiņas, izņemot tikai vemšanu, konsultējieties ar savu ārstu. Piemēram, apātiskums un ēstgribas zudums kopā ar vemšanu var liecināt par saindēšanos.
Patiesībā, kaut gan tas nav patīkami, Jums jāpārbauda atvemtā masa, lai uzietu cēloni.
Kopsavilkums
Problēmas saistītas ar diētu:

• Pēkšņa diētas maiņa
• Svešķermeņa norīšana
• Pārāk ātra ēšana
• Intolerance vai alerģija pret noteiktiem produktiem.

Problēmas saistītas ar zāļu lietošanu:

• Individuāla reakcija pret noteiktu preparātu
• Pārdozēšana

Toksīni:

• Svins, etilēnglikols, tīrīšanas līdzekļi, herbicīdi, mēslojums, smagie metāli, kuru rezultātā parādās vemšana.

Vielmaiņas traucējumi:

• Diabetus mellitus
• Noteiktu hormonu līmeņa izmaiņas, metabolisma produkti utt.
• Nieru slimības
• Aknu slimības
• Sepse
• Acidoze
• Siltuma trieka.

Kuņģa darbības traucējumi:

• Aizsprostojums (svešķermenis, slimība vai trauma)
• Parazīti
• Citi kuņģa darbības traucējumi
• Čūlas, polipi.

Traucējumi tievajā zarnā:

• Parazīti
• Enterīts
• Intralumināla obstrukcija
• Iekšējo orgānu iekaisuma procesi
• Sēnīšu infekcija
• Zarnu invaginācija
• Paralītiskais ileus.

Traucējumi resnajā zarnā:

• Kolīts
• Konstipācija
• Iritēta gremošanas trakta sindroms.

Abdominālie traucējumi:

• Pankreatīts
• Peritonīts (jebkuras izcelsmes, ieskaitot FIP)
• Hepatīts
• Žultsvadu aizsprostošanās
• Steatīts
• Prostatīts
• Pielonefrīts
• Piometra
• Uretras obstrukcija
• Diafragmas hernija
• Neoplāzijas.

Neiroloģiskie traucējumi:

• Sāpes, bailes, uzbudinājums, stress
• Kustību traucējumi
• Iekaisuma čūlas
• Traumas
• Epilepsija
• Neoplāzijas

Cits:

• Trūces
• Sirdstārpi