Kaķim ir nepieciešama atšķirīga ēdināšana salīdzinot ar suni. Kaķiem ir savādāka aknu uzbūve un gremošanas fermenti.

Kaķa uztura neatņemamas sastāvdaļas ir:

• Augsts proteīna daudzums. Proteīns ir slāpekļa avots, kaķiem ir nepieciešams augstāks proteīna līmenis nekā suņiem. Tas varētu būt saistīts ar kaķa aknu nespēju regulēt ātrumu ar kādu aknu fermenti noārda olbaltumvielas. Ja barībā ir samazināts vai vispār nav proteīns kaķis sāks izmantot muskuļos esošo proteīnu.
• Taurīns. Taurīns ir aminoskābe, kas nepieciešama pareizam žults veidošanās procesam, acu veselībai un sirds muskuļu funkcionēšanai. Kaķa organismam ir nepieciešams augsts taurīna saturs, bet ir samazināts fermentu daudzums, kas to varētu producēt no citām aminoskābēm, kā metionīna vai cisteīna, tādēļ paaugstinātam taurīna saturam ir jābūt barībā. Pie taurīna deficīta var attīstīties sirds stāvoklis – kā dilatētā kardiomiopātija, tīklenes deģenerācija, reprodukcijas traucējumi un nepareiza kaķēnu attīstība.
• Arginīns. Arginīns ir aminoskābe. Lielākā daļa dzīvnieku ornitīnu ražo dažādu procesu laikā un dažos no šiem procesiem ir nepieciešams arginīns. Kaķiem vienīgais veids kā iegūt ornitīnu ir pārvēršot arginīnu. Ornitīns saista amonjaku no proteīnu sabrukšanas produktiem. Ja kaķiem trūkst arginīns, tad trūks arī ornitīns, kas saista amonjaku un augstā amonjaka līmeņa rezultātā var parādīties vairākas klīniskās pazīmes – siekalošanās, pastiprināta ņaudēšana, ataksija un pat nāve. Šīs pazīmes parasti parādās pāris stundas pēc ēšanas. Lai gan arginīna trūkums ir sastopams reti, tas sastopams kaķiem, kas neēd vai slimo ar kādu aknu slimību – kā aknu lipidoze.
• Arahidonskābe. Tā ir viena no nepiesātinātajām taukskābēm. Suņi var sintezēt arahidonskābi no linolenskābes un gamma-linolenskābes, bet kaķi nespēj. Arahidonskābe ir nepieciešama iekaisuma atbildes reakcijai. Alerģijas gadījumā mērķis ir pārsteigt iekaisuma atbildes reakciju. Bet citos gadījumos iekaisuma atbildes reakcija ir veids kā organisms pasargā pats sevi. Arahidonskābe regulē ādas attīstību, ir nepieciešama normālai asins recēšanai, reproduktīvās un kuņģa-zarnu trakta sistēmas funkcionēšanai. Arahidonskābe atrodas dzīvnieku taukos, tādēļ tie ir jāiekļauj diētas sastāvā. Tāpat kā suņiem arī kaķiem ir nepieciešama linolenskābe.
• Vitamīna A aktīvā forma. Kaķiem trūkst fermentu, kas beta karotīnu varētu pārvērst par retinolu – vitamīna A aktīvo formu. Tieši tādēļ kaķiem ir nepieciešams jau iepriekš sagatavots vitamīns A, kas ir sastopams tikai dzīvnieku izcelsmes produktos un kaķu barībā iekļauts kā retinila palmitāts. Vitamīna A deficīts ir sastopams reti, bet pazīmes ir nakts aklums, kavēta augšana, sliktas kvalitātes āda un kažoks.
• Niacīns. Daudzi dzīvnieki niacīnu – B3 vitamīnu spēj sintezēt no aminoskābes triptofāna. Kaķi nespēj to sintezēt pietiekamos daudzumos, tādēļ barībā ir nepieciešams augstāks tā saturs. Niacīna deficīts var novest pie ēstgribas un svara zuduma, iekaisušām smaganām un asiņainas caurejas.
• Ciete. Kaķiem ir nepieciešams mazāks cietes daudzums, jo tiem ir samazināta spēja to sagremot. Suņiem ir nepieciešams augstāks cietes daudzums, jo suņi spēj pārstrādāt augstāku tās daudzumu.